- Japānas meži, kas aizņem 67% no tās zemes, piedzīvo ekoloģiskas krīzes pārvaldības nolaidības dēļ, apdraudot ūdens drošību un biodaivieti.
- Pēckara politikas noveda pie plašas sugi un hinoki koku stādīšanas, kas tagad ir aizmirsti ekonomisko izmaiņu dēļ, radot vides problēmas.
- “Forest Connect” projekts Okutama, ko vada Nomura Real Estate, veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biodaivietes atjaunošanu.
- Nomura, pilsētplānošanas uzņēmums, iegulda mežsaimniecībā, lai atbalstītu koka piegādes ķēdes, saskaņojoties ar pandēmijas radīto pieprasījumu pēc vietējā kokmateriāla.
- Iniciatīva uzlabo vietējās ekonomikas, palielinot lauku tirgus vērtību, un piedāvā modeli citām reģionām, kas saskaras ar līdzīgām mežsaimniecības problēmām.
- Efektīva meža apsaimniekošana ir nozīmīga ekonomiskai un ekoloģiskai ilgtspējai, palīdzot novērst katastrofas un atbalstot pilsētas vajadzības.
Japāna, ko bieži slavē par tās burvīgajiem mežiem, kas aizņem 67% no tās zemes, sastopas ar negaidītu paradoksu. Lai gan šie zaļie stiepumi tiek novērtēti par to dabisko skaistumu, tie ir kļuvuši par alerģiju izraisītājiem, izraisot sezonālas neērtības miljoniem cilvēku. Tomēr īstā problēma, kas slēpjas aiz ziedputekšņiem, ir pārvaldības un nolaidības krīze, kas apdraud ne tikai šķaudīšanu, bet arī ūdens drošību un ekoloģisko stabilitāti.
Pēckara politikas veicināja ātras augšanas sugi (kadiķa) un hinoki (ciprese) koku stādīšanu, radot mākslīgus mežus, kas tagad aizņem gandrīz 40% no Japānas mežainajām platībām. Agrāk izdevīgi, šie mākslīgie stādījumi tagad ir aizmirsti, pārkaļoti un nepieejami ekonomisko un sociālo faktoru dēļ. Kamēr lētie importa produkti pārpludina tirgu, vietējā mežsaimniecība ir samazinājusies, atstājot milzīgas platības bez rūpēm.
Šāda nolaidība padara mežus par katastrofu audzētavām. Bez aktīvas pārvaldības meži zaudē spēju saglabāt mitrumu, to apakškoks nomirst un biodaivietes samazinās. Ar novājinātiem sakņu sistēmām un augsnes erozijas problēmām palielinās zemeslide riski, apdraudot kopienas un degradējot Japānas svarīgās ūdens rezerves.
Pievilcīgajā Okutama, Tokijā, kur meži dominē 94% no ainavas, notiek pārveidojošs process. Nomura Real Estate Holdings vadībā “Forest Connect” projekts veido jaunu ceļu vides atbildībā. Sadarbojoties ar vietējo pārvaldi, viņi mērķē uz meža veselības atjaunošanu, izmantojot ilgtspējīgu, ciklisku meža apsaimniekošanas sistēmu. Novecojuši koki tiek apgriezti un aizvietoti ar jauniem stādījumiem, prioritizējot meža dabiskās ūdens saglabāšanas spējas, vienlaikus veicinot biodaivieti.
Bet kāpēc uzņēmumi, kas tradicionāli fokusējas uz pilsētu attīstību, pievērš uzmanību mežsaimniecībai? Nomura rod skaidru saikni. Būvniecība balstās uz koksni, un veseli meži ļauj uzkrāt ekonomiskos un ekoloģiskos ieguvumus pilsētu rajoniem. Pieņemot šo sinerģiju, Nomura iegulda ne tikai aizsardzībā, bet arī ražošanā, izmantojot meža resursus, veidojot saikni no augsnes līdz pilsētu ainavām.
Šis centiens ideāli sakrīt ar pandēmijas radīto “Koku šoku”, kas no jauna aktivizēja interesi par vietējiem materiāliem, pateicoties straujai importa cenu pieaugšanai. Kamēr globālās piegādes ķēdes nespēj pildīt vajadzības, Japānas koks laužas uz renesansi, atbalstītas ar iniciatīvām kā “Forest Connect”, kas nodrošina izveidotu un ilgtspējīgu piegādes ķēdes modeli.
Pārspējot vienkāršu aizsargāšanu, šis projekts arī bagātina vietējās ekonomikas. Izmantojot vietējos resursus, piemēram, wasabi laukus, Nomura palielina lauku teritoriju tirgus vērtību, piedāvājot paraugu valsts iedarbībai. Šādi mazi soļi veido būtisku dialogu starp dabu un progresu – tādu, kur meža apsaimniekošana atbalsta pilsētas vajadzības, neapdraudot dabas integritāti.
Plašākā kontekstā šī apzinātā atkārtota saikne ar dabu piedāvā praktisku modeli citām reģionām, kur pastāv līdzīgas mežsaimniecības problēmas. Pielāgojot vietējās prakses starptautiskām ilgtspējības mērķiem (NbS), tā iznirst kā paraugs, kas risina ne tikai Japānas, bet arī pasaules vides izaicinājumus.
Galu galā meža aizsardzība nav tikai filantropijas darbs; tas ir principāls ieguldījums mūsu kopējā nākotnē. Kad šie zaļie plašumi atkal iemācās pastāvēt paši, tie sola mūs pasargāt no plūdiem, stiprināt mūsu ekonomiku un atgādināt mums par kritisko lomu, ko šie ekosistēmas spēlē – ne tikai kā nacionāls dārgums, bet arī kā nenovērtējams sabiedrotais mūsu izdzīvošanā.
Japānas meža apsaimniekošanas krīze: Vai atjaunošana var piedāvāt ceļu uz labklājību?
Sapratne par Japānas meža apsaimniekošanas dilemma
Japānas bagātie meži, kas veido aptuveni 67% no tās ainavas, ir trauslā stāvoklī. Lai gan šie meži tiek novērtēti par to dabisko skaistumu, tie pārstāv lielāku pārvaldības problēmu, kas apdraud gan vides stabilitāti, gan ūdens drošību. Pēckara politikas, kas veicināja ātru sugi (kadiķa) un hinoki (ciprese) koku stādīšanu, noveda pie plaša mežu attīstības, kas tagad aizņem gandrīz 40% no Japānas mežainajām platībām. Šie mākslīgie stādījumi, lai arī sākotnēji izdevīgi, ir kļuvuši blīvi un nerūpēti ekonomisko ierobežojumu un sociālo apstākļu dēļ.
Nolaidības sekas
Nolaidīgi meži rada vairākus riskus:
– Biodaivietes zudums: Bez pienācīgas pārvaldības apakškoks samazinās, samazinot biodaivieti.
– Zemeslide riski: Novājināti sakņu sistēmas un augsnes erozija palielina zemeslide risku, apdraudot tuvējās kopienas.
– Ūdens drošības apdraudējumi: Meži, kas netiek aktīvi pārvaldīti, nespēj efektīvi saglabāt mitrumu, apdraudot Japānas svarīgās ūdens rezerves.
Pārveidojošas risinājumi: “Forest Connect” iniciatīva
Atbildot uz šiem izaicinājumiem, projekti, kā “Forest Connect” Okutama, Tokijā, ko vada Nomura Real Estate Holdings, kļūst par inovācijām meža apsaimniekošanas risinājumos. Nomura, galvenokārt pilsētplānošanas uzņēmums, ir atzinis simbiozisko attiecību starp pilsētas vajadzībām un veselīgajiem mežiem. Iniciatīva koncentrējas uz:
– Ilgtspējīgu ciklisku pārvaldību: Novecojuši koki tiek apgriezti un aizvietoti ar jauniem stādījumiem, lai uzlabotu dabisko ūdens saglabāšanu.
– Biodaivietes veicināšanu: Projekts veicina biodaivieti, barojot veselīgu apakškoku.
– Ekonomisko revitalizāciju: Attīstot lauku resursus, piemēram, wasabi laukus, iniciatīva uzlabo vietējās ekonomikas.
Kāpēc pilsētvides attīstības uzņēmumi iegulda mežos
Pilsētas centrētiem uzņēmumiem, piemēram, Nomura, motivācija ieguldīt mežsaimniecībā slēpjas dabas resursu un pilsētas infrastruktūras savienojumā. Mežu veselība tieši ietekmē būvmateriālu pieejamību un citas resursu piedāvājumiem. Tādējādi Nomura iesaistīšanās nav vienkārši altruizms; tā ir mežu lomas atzīšana pilsētas dzīves atbalstīšanā.
Iespējas un draudi: Koka šoka ietekme
Nesenais “Koka šoks”, termins, kas apraksta strauju koksnes pieprasījuma un cenu pieaugumu globālo piegādes ķēžu traucējumu dēļ, ir radījis interesi par Japānas vietējo koka nozari. Tas ir radījis iespējas projektiem, kā “Forest Connect”, noslēgt ilgtspējīga koka piegādes modeļa izveidi, kas potenciāli var novest pie:
– Tirgus ietekmes: Vietēji iegūti materiāli kļūst pievilcīgāki, pieaugot importa cenām.
– Meža apsaimniekošanas modeļiem: Pakalpojums var kalpot kā potenciāls paraugs līdzīgiem iniciatīvām globāli.
Secinājumā, ko var darīt:
1. Iesaistīt vietējās kopienas: Sadarbība starp uzņēmumiem, vietējām valdībām un kopienām var veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
2. Veicināt izglītību un apziņu: Palielinot sabiedrības izpratni par to, kāpēc meža apsaimniekošana ir svarīga, tiek nodrošināta ilgtermiņa veiksme.
3. Paplašināt iniciatīvas visā valstī: Augošas veiksmīgas projekti, kā “Forest Connect”, var atjaunot mežus visā Japānā.
Lai iegūtu vairāk risinājumu par to, kā jūsu reģions var īstenot efektīvas meža apsaimniekošanas praksi, apmeklējiet Japānas valdību.
Galu galā, kad citas reģioni pārdomā savu pieeju meža apsaimniekošanai, Japānas attīstošā stratēģija var kalpot kā vērtīgs pamats. Sabalansējot ekonomisko attīstību ar ekoloģisko atbildību, mēs varam nodrošināt, lai mūsu dārgie dabas ainavas turpinātu sniegt labumu sabiedrībai nākamajām paaudzēm.