Atklājot dubultā aklā recenzēšanas spēku akadēmiskajā publikācijā: kā anonimitāte pārvērš pētījumu integritāti un taisnīgumu
- Ievads: Kas ir dubultā aklā recenzēšana?
- Recenzēšanas modeļu attīstība akadēmijā
- Kā darbojas dubultā aklā recenzēšana: soli pa solim
- Ieguvumi: aizvien mazāk bias un objektivitātes veicināšana
- Izaicinājumi un kritikas attiecībā uz dubulto aklo recenzēšanu
- Salīdzinājums: vienkārša aklā, dubultā aklā un atklātā recenzēšana
- Ietekme uz pētījumu kvalitāti un publikāciju rezultātiem
- Piemēru pētījumi: panākumu stāsti un kontrovērsijas
- Nākotnes tendences: vai dubultā aklā recenzēšana paliks?
- Secinājumi: dubultās aklā recenzēšanas loma akadēmiskās uzticības veidošanā
- Avoti un atsauces
Ievads: Kas ir dubultā aklā recenzēšana?
Dubultā aklā recenzēšana ir plaši pieņemts process akadēmiskajā publikācijā, kas ir paredzēts, lai uzlabotu objektivitāti un taisnīgumu manuskriptu novērtēšanā. Šajā sistēmā abu – autoru un recenzentu – identitātes ir paslēptas viena no otras visā recenzēšanas procesā. Šāda pieeja mērķē samazināt iespējamo bias, saistībā ar autora reputāciju, institucionālo piederību, dzimumu vai nacionalitāti, tādējādi veicinot objektīvāku akadēmiskā darba novērtējumu. Dubultā aklā modelis atšķiras no vienkāršas aklā recenzēšanas, kurā anonīmi ir tikai recenzenti, un atklātās recenzēšanas, kurā abas puses ir zināmas viena otrai.
Iemesls, kāpēc tiek izmantota dubultā aklā recenzēšana, ir nodrošināt, ka manuskripti tiek novērtēti tikai pēc to akadēmiskās kvalitātes, metodoloģijas un ieguldījuma jomā, nevis pēc ārējiem faktoriem. Tas ir īpaši svarīgi disiplinās, kur neapzināts bias vai interešu konflikti var ietekmēt recenzēšanas iznākumu. Lai gan par dubultā aklā recenzēšanas efektivitāti attiecībā uz visu formu bias izslēgšanu joprojām ir diskusijas, vairāki pētījumi liecina, ka tas var samazināt noteiktu diskrimināciju, piemēram, to, kas saistīta ar dzimumu vai institucionālo prestižu (Nature).
Neskatoties uz tā priekšrocībām, dubultā aklā recenzēšana saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, grūtībām pilnībā anonimizēt manuskriptus, īpaši nišas pētniecības jomās vai kad preprinti ir plaši izplatīti. Tomēr daudzi vadošie žurnāli un izdevēji turpina atbalstīt šo modeli kā līdzekli, lai veicinātu vienlīdzību un integritāti akadēmiskās komunikācijas procesā (Springer Nature).
Recenzēšanas modeļu attīstība akadēmijā
Recenzēšanas process ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas kopš tā sākumiem, un dubultā aklā modelis ir radies kā atbilde uz bažām par bias un taisnīgumu akadēmiskajā publikācijā. Tradicionāli normā bija vienkārša aklā recenzēšana, kurā recenzenti zina autoru identitāti, bet ne otrādi. Tomēr šis modelis tika kritizēts par to, ka ļauj apzinātiem vai neapzinātiem bias, kas saistīti ar autoru identitāti, institucionālo piederību vai ģeogrāfisko atrašanās vietu, ietekmēt redakcijas lēmumus. Savukārt dubultā aklā recenzēšana paslēpj gan autoru, gan recenzentu identitātes, mērķējot uz neitrālas un objektīvas novērtēšanas veicināšanu.
Dubultā aklā recenzēšanas pieņemšana ir paātrinājusies pēdējās desmitgadēs, īpaši jomās, kur daudzveidība un vienlīdzība ir svarīgas tēmas. Pētījumi liecina, ka šis modelis var samazināt bias pret pārstāvētajām grupām un jaunajiem pētniekiem, kā recenzenti ir mazāk pakļauti ietekmei no reputācijas faktoriem vai demogrāfiskās informācijas. Piemēram, žurnāli, kādus izdod Elsevier un Springer Nature, ir ieviesuši dubultā aklā iespējas, lai veicinātu taisnīgumu un iekļaušanu.
Neskatoties uz priekšrocībām, dubultā aklā recenzēšana nav bez izaicinājumiem. Īpaši specializētās jomās manuskriptu anonimizācija var būt grūta, ņemot vērā mazo pētniecības kopienu izmēru vai pašcitātu un unikālo datu kopu klātbūtni. Tomēr evolūcija uz dubultā aklā modeļiem atspoguļo plašāku apņemšanos akadēmijā uzlabot akadēmiskās komunikācijas integritāti un ticamību, kā to norāda tādas organizācijas kā Publicēšanas ētikas komiteja.
Kā darbojas dubultā aklā recenzēšana: soli pa solim
Dubultās aklās recenzēšanas process ir izstrādāts, lai minimizētu bias, nodrošinot, ka gan autori, gan recenzenti paliek anonīmi viens pret otru visā novērtēšanas procesā. Process parasti sākas, kad autors iesniedz manuskriptu žurnālam, nodrošinot, ka visi identificējošie dati tiek noņemti no dokumenta un papildus failiem. Žurnāla redakcijas birojs veic sākotnēju pārbaudi, lai apstiprinātu atbilstību iesniegšanas vadlīnijām un pārliecinātos, ka manuskripts ir pienācīgi anonimizēts.
Kad manuskripts iziet šo posmu, redaktors to piešķir ekspertu recenzentiem, kuriem arī nav zināma autora identitāte. Recenzenti novērtē iesniegumu, balstoties uz tā zinātnisko kvalitāti, oriģinalitāti, metodoloģiju un atbilstību, sniedzot detalizētu atgriezenisko saiti un ieteikumus par pieņemšanu, pārstrādi vai noraidīšanu. Viņu komentāri tiek iesniegti caur žurnāla tiešsaistes sistēmu, kas saglabā abu pušu anonimitāti.
Redaktors apkopo recenzentu ziņojumus un pieņem lēmumu, bieži vien pieprasot autoram veikt izmaiņas. Ja ir nepieciešamas izmaiņas, autors iesniedz pārstrādātu manuskriptu, atkal nodrošinot anonimitāti. Šis cikls var atkārtoties līdz tiek pieņemts galīgs lēmums. Visā procesā visa komunikācija notiek, izmantojot redakcijas biroju, saglabājot dubultā aklā struktūru. Šī metode ir plaši pieņemta godājamu izdevēju, piemēram, Springer Nature un Elsevier, kuri sniedz detalizētas vadlīnijas, lai nodrošinātu recenzēšanas procesa integritāti un taisnīgumu.
Ieguvumi: aizvien mazāk bias un objektivitātes veicināšana
Viens no galvenajiem dubultā aklā recenzēšanas ieguvumiem akadēmiskajā publikācijā ir tā potenciāls samazināt bias un uzlabot objektivitāti visā novērtēšanas procesā. Paslēpjot gan autoru, gan recenzentu identitātes, dubultā aklā recenzēšana mērķē samazināt faktoru ietekmi, kas nav saistīti ar pētījuma kvalitāti, piemēram, autoru institucionālo piederību, dzimumu, nacionalitāti vai iepriekšējo reputāciju. Pētījumi ir parādījuši, ka vienkāršās aklā vai atklātās recenzēšanas sistēmas var netieši dot priekšrocības labi zināmiem pētniekiem vai prestižām institūcijām, kā rezultātā rodas sistēmiskas bias publikāciju rezultātos. Savukārt dubultā aklā recenzēšana palīdz izlīdzināt konkurences apstākļus, dodot mazāk zināmiem vai jaunajiem pētniekiem godīgāku iespēju novērtēt viņu darbu tikai pēc tā zinātniskās kvalitātes (Nature).
Turklāt dubultā aklā recenzēšana var uzlabot objektivitāti, veicinot recenzentus koncentrēties uz saturu, metodoloģiju un pētījuma nozīmīgumu, nevis būt ietekmētiem no iepriekšējiem uzskatiem par autoriem. Šis process ir īpaši svarīgs jomās, kurās ir dokumentēti neapzināti bias, piemēram, tie, kas saistīti ar dzimumu vai ģeogrāfisko atrašanās vietu, kas ir ietekmējuši publikāciju lēmumus (Proceedings of the National Academy of Sciences). Samazinot šādu bias risku, dubultā aklā recenzēšana veicina vienlīdzīgāku un stingrāku akadēmiskās komunikācijas sistēmu, kas galu galā uzlabo publicēto pētījumu kvalitāti un daudzveidību.
Izaicinājumi un kritikas attiecībā uz dubulto aklo recenzēšanu
Neskatoties uz plašo pieņemšanu, dubultā aklā recenzēšana saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem un kritiku. Viens no noturīgākajiem jautājumiem ir grūtības saglabāt patiesu anonimitāti. Īpaši specializētās vai nišas jomās recenzenti bieži var secināt autoru identitāti, pamatojoties uz rakstīšanas stilu, pašcitātiem vai specifisko tematiku, tādējādi graujoši ietekmējot procesa iecerēto neitrālo dabu. Pētījumi ir parādījuši, ka pat rūpīgi anonimizējot, autoru identificēšanas rādītāji var būt ievērojami, it īpaši mazās pētniecības kopienās (Nature).
Vēl viena kritika attiecas uz administratīvo slogu, kas tiek likts gan autoriem, gan redakcijas darbiniekiem. Sagatavot manuskriptus dubultai aklā recenzēšanai bieži ir nepieciešams plašs identifikācijas datu izdzēšanas process, kas var būt laikietilpīgs un nejauši var noņemt kontekstu, kas nepieciešams pareizai novērtēšanai. Redaktoriem arī rūpīgi jāpārbauda iesniegumi atbilstībai, palielinot viņu slodzi (Elsevier).
Turklāt daži apgalvo, ka dubultā aklā recenzēšana pilnībā neizslēdz bias. Recenzenti var tikt ietekmēti arī no tādiem faktoriem kā institucionālā piederība vai uztverta pētniecības kvalitāte, ko dažreiz var secināt netieši. Tur ir arī bažas, ka process var neizdevīgi ietekmēt jaunākus pētniekus vai tos, kuri nāk no mazāk pazīstamām institūcijām, jo viņu darbs var tikt rūpīgāk pārbaudīts, trūkstot atpazīstamiem nosaukumiem (Springer).
Visbeidzot, kritiķi norāda, ka dubultā aklā recenzēšana var palēnināt publikāciju procesu, iespējams, kavējot svarīgu pētījumu rezultātu izplatīšanu. Šie izaicinājumi ir mudinājuši dažus žurnālus izmēģināt alternatīvus modeļus, piemēram, atklātu vai vienkāršu aklo recenzēšanu, meklējot līdzsvarotāku pieeju.
Salīdzinājums: vienkārša aklā, dubultā aklā un atklāta recenzēšana
Recenzēšana ir akadēmiskās publikācijas pamats, izmantojot vairākus modeļus: vienkāršo aklo, dubulto aklo un atklāto recenzēšanu. Vienkāršās aklā modelī recenzenti zina autoru identitāti, bet autori nezina, kas ir recenzenti. Šī pieeja ir plaši izmantota, taču var ieviest bias, jo recenzenti var tikt ietekmēti no autoru reputācijas, institūcijas vai izcelsmes valsts (Springer Nature).
Dubultā aklā modelis cenšas mazināt šādu bias, slēpjot gan autoru, gan recenzentu identitātes no abām pusēm. Šī anonimitāte mērķē nodrošināt, ka manuskripti tiek vērtēti tikai pēc to akadēmiskās kvalitātes, samazinot potenciālo apzinātu vai neapzinātu bias, kas attiecas uz dzimumu, etnisko piederību vai institucionālo piederību (Publicēšanas ētikas komiteja). Tomēr kritiķi apgalvo, ka specializētās jomās vai mazās pētniecības kopienās anonimitāte var tikt apdraudēta atpazīstamu rakstīšanas stilu vai pašcitātu dēļ.
Savukārt atklātā recenzēšana veicina caurskatāmību, atklājot gan autoru, gan recenzentu identitātes, un dažreiz pat publicējot recenziju ziņojumus kopā ar rakstu. Atbalstītāji apgalvo, ka šis modelis veicina atbildību un konstruktīvu atgriezenisko saiti, taču tas var arī atturēt no godīgas kritikas, īpaši no junioriem pētniekiem, kuri pārskata darbus no pieredzējušiem figūrām (Nature).
Katrai modeļa ir savas mērožīgas priekšrocības un izaicinājumi. Dubultā aklā recenzēšana bieži tiek atbalstīta tās potenciāla dēļ samazināt bias, taču paliek praktiskas ierobežojumi. Izvēles modelis ir atkarīgs no disciplīnas, žurnāla politikas un akadēmiskās kopienas prioritātēm.
Ietekme uz pētījumu kvalitāti un publikāciju rezultātiem
Dubultā aklā recenzēšanas process, kurā gan autori, gan recenzenti paliek anonīmi, ir plaši atzīts kā mehānisms, kas uzlabo akadēmiskās publikācijas objektivitāti un taisnīgumu. Tā ietekme uz pētījumu kvalitāti un publikāciju rezultātiem ir bijusi empīriskas izpētes un notiekošas diskusijas temats. Atbalstītāji apgalvo, ka dubultā aklā recenzēšana samazina bias, kas saistīta ar autora identitāti, piemēram, institucionālo piederību, dzimumu vai reputāciju, tādējādi veicinot vairāk meritokrātisku manuskriptu novērtēšanu. Pētījumi ir parādījuši, ka šāda pieeja var palielināt pieņemšanas rādītājus iesniegumiem no mazāk prestižām institūcijām un pārstāvētajām grupām, liecinot par pozitīvu ietekmi uz daudzveidību un iekļautību publicēto pētījumu jomā Nature.
Tomēr pierādījumi par uzlabojumiem vispārējā pētījumu kvalitātē ir neskaidri. Daži analīzes liecina, ka dubultā aklā recenzēšana var novest pie stingrākas un kritiskākas izvērtēšanas, jo recenzenti pievēršas tikai saturam, nevis autora kvalifikācijai. Savukārt citi pētījumi ir konstatējuši minimālas atšķirības publicētā darba kvalitātē, salīdzinot dubultā aklā un vienkāršās aklā sistēmas Elsevier. Turklāt anonimitātes efektivitāti var apdraudēt specializētās jomās, kur autoru identitāti var secināt no rakstīšanas stila vai pašcitātiem.
Kopumā, lai gan dubultā aklā recenzēšana šķiet veicina lielāku vienlīdzību publikāciju rezultātos, tās tiešā ietekme uz pētījumu kvalitāti paliek niansēta un konteksta atkarīga. Nepārtraukta novērtēšana un pielāgošana recenzēšanas modeļiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu gan taisnīgumu, gan izcilību akadēmiskajā publikācijā.
Piemēru pētījumi: panākumu stāsti un kontrovērsijas
Dubultā aklā recenzēšanas ieviešana akadēmiskajā publikācijā ir devusi gan ievērojamus panākumus, gan būtiskas kontrovērsijas, kā to apliecina dažādi piemēru pētījumi dažādās disciplīnās. Piemēram, nozīmīgā pētījumā, ko veica Proceedings of the National Academy of Sciences, tika pierādīts, ka dubultā aklā recenzēšana palielināja sieviešu autora publikāciju iespējas, liecinot par dzimuma bias samazināšanos. Līdzīgi žurnāls Nature ziņoja, ka pēc izvēles dubultā aklā recenzēšanas ieviešanas pieauga iesniegumi no jaunajiem pētniekiem un autoru no mazāk prestižām institūcijām, norādot uz lielāku taisnīguma un iekļaušanas sajūtu.
Tomēr kontrovērsijas turpina pastāvēt. Kritiķi apgalvo, ka patiesu anonimitāti ir grūti sasniegt, īpaši nišas jomās, kur pētījumu tēmas vai rakstīšanas stili var netieši atklāt autoru identitāti. Zinātnē izceltajā gadījumā recenzenti bieži varēja uzminēt autoru identitāti, pamatojoties uz pašcitātiem vai unikālām datu kopām, potenciāli graujot procesu. Turklāt daži redaktori no Taylor & Francis žurnāliem ir pauduši bažas, ka dubultā aklā recenzēšana var palēnināt redakcionālo procesu un apgrūtināt recenzentu izvēli.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, daudzi žurnāli turpina pieņemt vai izmēģināt dubultā aklā recenzēšanu, uzsverot tās potenciālu veicināt taisnīgumu un objektivitāti. Pastāvīgās diskusijas, ko informē empīriskie piemēru pētījumi, uzsver nepieciešamību pēc nepārtraukta novērtējuma un recenzēšanas modeļu pielāgošanas, lai līdzsvarotu caurskatāmību, efektivitāti un taisnīgumu akadēmiskajā publikācijā.
Nākotnes tendences: vai dubultā aklā recenzēšana paliks?
Dubultā aklā recenzēšanas nākotne akadēmiskajā publikācijā ir ietekmēta no daudzām tehnoloģiskām, kultūras un ētiskām apsvērumiem. Lai gan dubultā aklā recenzēšana mērķē samazināt bias, slēpjot gan autoru, gan recenzentu identitātes, tās ilgtspēja ir arvien vairāk apspriesta. Digitālā mācību kultūra un preprintu attīstība, kurp tiek dalītas pētījumu rezultāti pirms oficiālas recenzēšanas, izaicina anonimitātes saglabāšanu. Turklāt atklātās zinātnes iniciatīvu pieaugums un aicinājumi uz lielāku caurskatāmību recenzēšanas procesā ir mudinājuši dažus žurnālus izmēģināt atklātus vai vienkāršus aklos modeļus, raisot jautājumus par dubultā aklā sistēmu turpmāko nozīmīgumu (Nature).
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, dubultā aklā recenzēšana saglabā spēcīgu atbalstu, īpaši jomās, kur neapzināts bias, kas saistīts ar dzimumu, institūciju vai ģeogrāfiju, joprojām ir baža. Pētījumi liecina, ka dubultā aklā recenzēšana var palīdzēt izlīdzināt konkurences apstākļus jauniem pētniekiem un tiem, kuri nāk no pārstāvētām grupām (Proceedings of the National Academy of Sciences). Tomēr, pieaugošā ērtība identificējot autoru caur tiešsaistes profiliem un preprintiem var samazināt anonimitātes efektivitāti. Daži izdevēji reaģē, pilnveidojot vadlīnijas un pieņemot hibrīdmodelus, kas apvieno dubultā aklā un atklātās recenzēšanas elementus (Springer Nature).
Galu galā dubultā aklā recenzēšanas pastāvēšana būs atkarīga no līdzsvara starp samazinātā bias ieguvumiem un caurskatāmības un praktiskuma pieprasījumiem digitālajā laikmetā. Nepārtraukta eksperimentēšana un empīriskā novērtēšana, visticamāk, noteiks, vai dubultā aklā recenzēšana paliks par akadēmiskās publikācijas stūrakmeni vai attīstīsies jaunās hibrīdu formās.
Secinājumi: dubultās aklā recenzēšanas loma akadēmiskās uzticības veidošanā
Dubultā aklā recenzēšanas process spēlē svarīgu lomu uzticības veicināšanā akadēmiskajā kopienā. Paslēpjot gan autoru, gan recenzentu identitātes, šī sistēma mērķē samazināt apzinātus un neapzinātus bias, kas saistīti ar tādiem faktoriem kā institucionālā piederība, dzimums, nacionalitāte vai reputācija. Šī anonimitāte ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka manuskripti tiek vērtēti tikai pēc to akadēmiskās kvalitātes, sekmējot taisnīgumu un objektivitāti publikāciju procesā. Daudzi pētījumi un politikas deklarācijas, piemēram, no Nature Portfolio un Publicēšanas ētikas komitejas (COPE), uzsver, ka dubultā aklā recenzēšana var palīdzēt mazināt sociālo un profesionālo tīklu ietekmi, kas citādi varētu sagrozīt pētījumu kvalitātes novērtējumu.
Neskatoties uz priekšrocībām, dubultā aklā sistēma nav bez izaicinājumiem. Īpaši specializētās jomās recenzenti joprojām var secināt autoru identitāti, pamatojoties uz rakstīšanas stilu, tematiku vai citēšanas paraugiem. Tomēr process joprojām paliek par pamatu žurnāliem, kas cenšas saglabāt stingras normas un uzturēt akadēmiskās komunikācijas integritāti. Kamēr akadēmiskā publikācija turpina attīstīties, dubultā aklā recenzēšanas modelis kalpo kā kritisks mehānisms uzticības veidošanai un uzturēšanai starp pētniekiem, redaktoriem un lasītājiem. Tā nepārtraukta pilnveidošana un pieņemšana atspoguļo akadēmiskās kopienas apņemšanos uz caurskatāmību, vienlīdzību un zināšanu attīstību, kas balstīta uz nopelniem, nevis personisko vai institucionālo prestižu.
Avoti un atsauces
